Pirmkārt, kā jau spēlēm piederas, katrai arī manis rādītājai spēlei ir sava leģenda jeb savs stāsts, un, ja jau
detektīvspēles, tad visbiežāk spēles dalībnieki ir detektīvi, kas cenšas kaut ko atšķetināt un atrisināt.
Otrkārt, neviena no manām spēlēm neprasa erudīciju, nav jāzina, kad ir dzimis Rūdolfs Blaumanis, BET…
Tas, kas gan ir jādara, ir jāliek kopā informācija, kas var būt iegūstama ļoti dažādos veidos. Detektīvos
tās, protams, ir dažādas liecības, “pēdas”, slēpņi, un, lai visu saprastu, vajag gan loģiku, gan apķērību, gan
spēju šo to paanalizēt.
Treškārt, manas spēles vienmēr ir sacensība komandu starpā, kura ko izdarīs ātrāk un precīzāk, kura būs
pirmā, jo konkurence tomēr ir un paliek labākā motivācija ko panākt. Un kur konkurence, tur vajadzīga arī
stratēģija, savukārt, kur komandas, tur svarīga arī lēmumu pieņemšana.
Un ceturtkārt, kas arī ļoti būtiski. Lai visa spēlēšana ir priecīga un aizraujoša, nevis gluži smadzeņu
kūpināšana. Katrā detektīvspēlē ir iestrādāti dažādi izklaidējoši elementi, gan arī veiksmes faktori.
Visbeidzot, varētu rasties jautājums, vai visi šie detektīvi nav pārāk sarežģīti? Nē… Cenšos tos tādus
neradīt. Katru detektīvspēli pirms tam testēju, lai nav pavisam viegli, bet lai nav arī sarežģīti. Jo es labi
saprotu, ja cilvēki nevar ko ilgi atrisināt, viņi nogurst un vairs neko negrib. Es gribu, lai grib!
